Vakar saņēmām īsziņu no mūsu Skolas absolventa, cienījama Lauksaimnieka (ap 700 ha), kurš pie mums mācijās vairakus gadus atpakaļ:  "Šodien bija lauku skate pa apkārtni. Paldies, ka esmu mācījies Integrētās Audzēšanas Skolā!  Var jau sagāzt visu uz lauka, pat personigo purkšķi dziļi pietupjoties var dabūt zemē. Bet vai to vajag? "

Nevajag.

Augu stress atstāj būtisku ietemi uz ražību. Kā šo stresu palīdzēt augiem pārvarēt vai neradīt, ir lauksaimnieku galvenais uzdevums augstu ražu sasniegšanā, ko arī Skolā mācam. Paldies Jums Visiem, kas DOMĀ KĀ AUGS!

Kartupeļu lapgrauzim / kolorado vabolei (Leptinotarsa decemlineata) parasti Latvijas apstākļos gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus. Mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33-40. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas (pēc http://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx?ID=78). Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Kad laiks kļūst vēsāks, vaboles ielien augsnē pārziemot. Kaitēkļa attīstību veicina  – silts un sauss laiks, kas šogad var veicināt otrās paaudzes pilnu attīstības ciklu, kad no kāpuriem attīstījušās jaunās vaboles neielien augsnē paziemot, bet gan dēj oliņas uz kartpeliem, no kurām jūlijā beigās/augusta sakumā izšķiļas un barojas kāpuri. Latvijas apstākļos tas ir ļoti bīstami: pirmkārt - vēlajiem kartupeļiem; otrkārt  - nākama gada pavasarī iespejama vēl lielāka pārziemojošo kartupeļu lapgraužu populācija.

26. martā Skola organizēja semināru  Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU) "Efektīva latvāņu apkarošanas metode un tehnoloģija kā sasniegt labu rezultātu”, lai iepazīstinātu Latvijas ceļu uzturētājus par latvāņu apkarošanas integrētajām metodēm, un kā labāk pāris gados sasniegt pilnīgu latvāņu iznīcināšanu nelauksaimniecības zemēs.