Kartupeļu lapgrauzim / kolorado vabolei (Leptinotarsa decemlineata) parasti Latvijas apstākļos gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus. Mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33-40. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas (pēc http://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx?ID=78). Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Kad laiks kļūst vēsāks, vaboles ielien augsnē pārziemot. Kaitēkļa attīstību veicina  – silts un sauss laiks, kas šogad var veicināt otrās paaudzes pilnu attīstības ciklu, kad no kāpuriem attīstījušās jaunās vaboles neielien augsnē paziemot, bet gan dēj oliņas uz kartpeliem, no kurām jūlijā beigās/augusta sakumā izšķiļas un barojas kāpuri. Latvijas apstākļos tas ir ļoti bīstami: pirmkārt - vēlajiem kartupeļiem; otrkārt  - nākama gada pavasarī iespejama vēl lielāka pārziemojošo kartupeļu lapgraužu populācija.

26. martā Skola organizēja semināru  Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU) "Efektīva latvāņu apkarošanas metode un tehnoloģija kā sasniegt labu rezultātu”, lai iepazīstinātu Latvijas ceļu uzturētājus par latvāņu apkarošanas integrētajām metodēm, un kā labāk pāris gados sasniegt pilnīgu latvāņu iznīcināšanu nelauksaimniecības zemēs.

Zināšanu atjaunošanas apmācībām attalināti AAL lietotāju apliecību pārreģistrēšanai Skolā notiks ši gada 23. februārī.

Rapšu ražas kritums 2019./2020. gada sezonā Latvijā ir tieši saistīts:                                                                                                   1) ar augu maiņu,                                                                                                                                                                                   2) sezonas klimatiskajiem apstākļiem.                                                                                                                                                   Sējot rapsi biežāk nekā 1 x 5 gados novērojama augsta slimību attīstības pakāpe. 2020.gadā novērojama baltā puve (ier. Sclerotinia sclerotiorum), pelēkā puve (ier. Botrytis cinerea) un verticilārā vīte (ier. Verticillium longisporum). Slimību komplekss šogad ir radījis no aptuveni 20% līdz pat 50% ražas zudumu. Situācija saistāma ar labvēlīgiem laikapstākļiem (mitrums, ilgs, salīdzinoši vēss pavasaris), turklāt rapši šogad ziedēja ilgi, daudzviet vienu mēnesi, kas ir ļoti labvēlīgi baltās puves attīstībai. Tomēr nozīmīgākais iemesls šādai slimību attīstības pakāpei ir augu maiņas neievērošana un krustziežu nezāļu neierobežošana. Vislabāk augu maiņā rapsi sēt 5. gadā pēc iepriekšējās rapša ražs novākšanas (skatīt attēlu). Jāpapildina, ka šādi, ievērojot augu maiņu, var tik ierobežoti arī krustziežu sakņu augoņi (ier. Plasmodiophora brassicae). Ievērojot pareizu augu maiņu un sabalansēti barojot rapsi tiek nodrošināta lielāka raža no mazākām platībām un mazāks augu aizsardzības līdzekļu patēriņš .